пятница, 7 декабря 2018 г.

kad paliec kails pasaules priekšā un domā, ka esi nenormāls.


Es klausu sev, un aizvien vairāk kļūstu neērta citiem.
Par to, kas ES ESMU.
Kāds saka, kā tu tā vari. Kāds saka, ak dievs, nu kāpēc.
Kāds saka, ak malacis, tiešām.
Kāds saka, nu nevar tā būt.
Kāds, iekš cilvēka mazā, vienmēr ko saka, domā vai ražo.
Labi vēl, ja neatražo…
Kāds, iekš cilvēka mazā iztulko visu pa savam, pat to, ko teikusi nebiju es…
Un tad, es satieku īsto.
To savējo līdz pat  kodolam justo.
Tai brīdi ir viegli, jo jūtu iekš sevis, tas nevērtē, negaida, nedomā pat.
Jo jūt viņš tieši tāpat.
Tieši tāpat kā es viņš jūt. Un vairs necenšas spēlēt to spēli.
Vairs necenšas par ērtu kādam kļūt.
Vairs necenšas izkrāsot sevi ar krāsu, lai pamanītākam kļūt.
Jo viņš redzams kļūst tāpat, tik ne visiem.
Tik tiem, kas arī jūt…
--------------

kad nav nozīmes šķirot.

Ne melns, ne balts,
ne silts, ne auksts,
ne slāvs, ne balts,
ne iņ, ne jaņ,
ne šis, ne tas.
šīs spēles laukums izspēlēts,
Es esmu viss...
Tu esi es...
lai kā tev riebtos, lai kā tu pretotos, lai kā tev negribētos, gribētos vai EStos...
lai kā tu atzīt negribētu, ka arī tas, kas riebās mīlestība ir....
pēcāk tāpat smiesies, tāpat priecāsies un būsi. ar to pašu no kā bēgi vai ko gaidīji tik nepacietīgi.
punkts.
>>>****<<<



четверг, 1 ноября 2018 г.

šodien tāda diena, kad gribas noģērbt visu atlikušo, kas nav mans...

Atzīt skaļi un pateikt tiem, kas joprojām redz mani tādu kāda es, mana personība bija 20,15, 10, 5, gadu vai pat nedēļu atpakaļ, un pie TĀ NEESI VAINĪGS tu, nav vainīgs neviens. varbūt nedaudz mana izlikšanās par to kas es neesmu, kas katram cilvēkam nāk pilnīgi dabīgi šeit esot... Ak, Dievs. Cik es esmu laimīga, atzīstoties, ka ESMU LIELA savā Garā. Milzīga. Atzīties, cik man ir sāpējis, cenšoties iespiesties tajās kastēs, kurās viss spiež.... Atzīties, ka iespējams nevis es esmu nenormāla, bet tas, kas domā, ka es esmu nenormāla, pats ir nenormāls 😀 ir viegli, ir vienalga,  un ir jēga šo rakstot.... jēga tajā, ka es atkal un atkal pieķeru sevi pie domas, ka daru šos visus brīvprātīgos darbus, dēļ tā ko es bezgalīgi mīlu, un iespējams, tieši TAGAD šis ir vajadzīgs kādam, kurš ir gatavs atgriezties pie tā, ko es bezgalīgi mīlu.
Un, ka tas būs iedrošinājums atzīties sev pašam, savam tuviniekam. Rakstīt par to ir viegli, postot ir viegli, bet pamēģini BŪT, totāli tajā, kas tu esi....
Pat, ja to, ko es tagad, iepriekš, turpmāk rakstu un rakstīšu ir saprotams vien pāris cilvēkiem un tas viņiem noder, es to darīšu.... Bet vai tam ir vajadzīgs žurnāls, uzdodu es sev jautājumu. Jo mērķis, tas dziļais, kas no dzīlēm nāk jau arī bija tas.... IZPAUST Gaismu, Mīlestību, patiesību, brīvību, atmošanos, nest pārmaiņas, savienot veco ar jauno, izcelt būtisko....
Ziniet, esiet traki, jo tad, kad jūs kāds nosauks par trako, tas nozīmē, ka jūs arī esat īsts.... Jo šaj pasaulē, vēl...Daudziem norma, nav normāla.....

30.10.18


Pārmaiņu procesa piemērs.

Iedomājies, Tu agrāk dzīvoji, piemēram bez jumta virs galvas, kastē zem tilta, un Tev bieži darīja pāri. Tad kādu dienu, tu pavisam uz mirkli satiki kādu tantiņu (vai onkuli, vai vienalga ko), no kura klātbūtnes, tev sirds palika silta, liela, pateicīga... tad, šajā īpašā sajūtu mirklī Tu izteici, ka gribētu, lai Tev ir silta māja ar mīlošiem cilvēkiem apkārt. Vienvārd sakot citādāk, tavā vērtību skalā "labāk", tā teikt "pa frekvenci augstāk". Pienāca diena, kad Tev tas tika piedāvāts. Tu pateici Jā. Tev piedāvāja siltu gultu, bet tu pēc inerces gulēji uz zemes un ēdi drupačas no zemes. Tevi gribēja samīļot, bet tu pēc inerces centies izvairīties, ik pa laikam pat ieklapējot pretī (tā profilaksei, aizsardzībai), domādams, ka tev iesitīs, darīs sāpes, aizvainos vai vēl kā..... Tai pat laikā, tevi pabrīdināja, ka šāda attieksme te nevar pastāvēt, te cita "lietu kārtība", un ja gribi pa vecam, tad tev jāiet atpakaļ no kurienes nāci.
Tev prasīja laiku, lai pierastu, ka "te" vairs tevi nesit, ka gulēt var siltumā, un ēst var svaigu maizi, nevis zelēt no vistas kājiņām pārpalikumus. Tu sāki redzēt sev apkārt citas krāsas, citas smaržas, tu sāki JUST sevi to, ko cilvēki mēdz saukt par mīlestību...

Ja esi ko ievēlējies, pateicis JĀ, un tas sāka realizēties...
Pasakot JĀ sadarbībai ar savu augstāko "es", tev vajadzēs pārinstalēt savas attiecības ar zemāko "es".
"Pārprogrammēt" savas ķermeņa reakcijas, domformas, prasa laiku, nekrīti izmisumā, ja tas uzreiz nesanāk.


вторник, 9 октября 2018 г.

par žurnāla TAKA augusta numuru

man ir īpaši numuri, ļoti, piepildīti ar jēgpilnīgāku jēgu, ar būtiskāko būtisko, ar garšīgāko garšīgumu un rūgtāko rūgtumu, un šis ir viens no tādiem numuriem! Protams, mums ir sava cenzūra ejama, bet no sirds cenšamies būt atklāti, tik cik šīs spēles noteikumi mums ļauj.... Par spīti tam, ka ikreiz es nostājos paradoksa priekšā, kā lai to visu saliek, kā lai noformulē, kā lai ieliek burtos un bildēs, kā lai esot jaunajā enerģijā arī sāktu izmantot jaunus modeļus (arī materiālā ziņā, piemēram barterus, savstarpējs atbalsts un tt.). Mēs cenšamies darboties savādāk, ievērojot tos likumus, kuri stāv augstāk par cilvēka prāta rakstītiem, un atzīšos jums, ka tas nav viegli, ka ik pa laikam gribas visam atmest ar roku un pasūtīt trīs mājas tālāk, turpināt dzīvot savu bezrūpīgo dzīvi šajā digitālā spēlē. Brīžiem, nav bijis viegli saglabāt ugunskuru/bāku degt, ja līst skābais lietus. Laikam šī ir mana grēksūdze! kas kā bulta atsitas pret manis pašas spoguļlattēlu. Tātad tā jābūt. Uzticos tām manis dzīlēm, kuras ir mūžīgas, kuras ir bezgalīgas, kurās ir klusums un miers, kuru šī spēle pat nedaudz uzjautrina, un kura vienlaicīgi jūt līdzi...
tad nu es turpinu darīt savu brīvprātīgo darbu, pagaidām, jo uz dienvidiem man vēl nav jālido -----> 

Tiem, kuri atēdušies ezotēriku. Tiem, kuri pārēdušies uzsildīto zupu,un saprata, cik bezjēdzīgi ir to atkal atkārtoti sildīt un ēst.... un no kuru acīm ir nokritusi mūsdienu ezotēriskā garīguma rozā brilles, .... tiem, kuriem ir līdz kaklam meli, ārišķība un liekulība, bet aizvien vēl cenšās atrast to... to ceļu uz Mājām, to saikni ar sevi pašu. Vēl cenšās saprast ar prātu – KĀ (pačukstēšu, ka drīz tas pārstās būt jums nozīmīgs). Kuri atspēlējušies garīguma spēles. Pēc daudz apmeklētiem semināriem un izietām praksēm ir iemaldījušies vēl dziļāk neziņā, taču tai pat laikā nav uzcēlušies iedomībā. ir tie, kuri to pārauga, kuri nav palikuši pāedušāki no tā visa.... Kuri joprojām alkst ATCERĒTIES....

Protams, TAKA nebūs jūsu laimes formula un instrukcija, jo tur ir daudz burtu.... un ja daudz burtu un skaidrojumu, tad atklāt prāts ir klāt... Bet Tev, draugs, es veltu to, Tev, kurš savu lauku, savu telpu cenšās radīt pats, savas kakas tīra pats, apzinoties, negaidot brīnumus no tā kosmosa kuģa, kurš atlidos un ar visiem taviem mēsliem uzcels n-tajā bezrūpīgā dimensijā, apdeitotā ilūzijā.

Tam, kurš saprata vai nojauš, ka uz visiem jautājumiem atbilde ir - mīlestība. Un ka šim vārdam nav vienas instrukcijas. Un lai to iepazītu, ir jāvienojas ar prātu, ir jāatver sirds un arī savs prāts. Bet tai pat laikā, kurš saprata, ka tas reizē ir vienkārši un arī nav vienkārši. Ka tas ir viegli un reizē arī grūti. Kurš sūro "ceļa pie sevis" garšu ir izgaršojis, nomocījies, BET nav atkal aizmidzis, bet vēl joprojām TURPINA... Tam, kuram vel ik pa laikam vajag atgādinājumu, vajag iedrošinājumu, vajag iedvesmu.
Tev, kurš apjauta, ka viss nav tā, kā tika stāstīts un kādiem solījumiem biji noticējis. Kurš rokās līdz būtībai pats,vairs nebaidoties, ka nagi kļūs melni no netīrumiem, jo ir sapratis, kā nekas lieks klāt nelips.... Jo ir atklājis, ka labāk rūgta patiesība nekā saldi meli…

varētu turpināt vēl, draugs, bet domāju jau pietiek. Ja esi šajā bijis, tu jau atpazini par ko es saku.
Esam. Esam tie, kas mēs esam. Nekas un reizē viss.
MĪLU tevi draugs.

6.08.2018.





iedrošinājums

Atverot acis pēc garām ceremoniju, meditāciju, lūgšanu naktīm. Naktīm, kurās tek pateicības asaras, kūst ilūzijas, izšķīst ego.. .. kurās esi un mīli visu, kas notiek, un visus... Novēlu tev atrast Sevī klusumu, mieru, līdzjūtību, pieņemšanu, Pateicību, gaismu. Un raudzīties uz āru no tā stāvokļa... Tas ir viss. Novēlu to, jo pieredzot to sevī, tu atklāsi būtisko...
Ak mīļo cilvēk, nebaidies, tikai nebaidies neko, esi drosmīgs ieskatīties pats sevī, arī ieskatīties acīs tam, no kā bēdz... no kā izvairies, ko nepieņem. Izgaismot to, kas tavuprāt ir tumsa... Tev tā būs saldākā un iespaidīgākā atklāsme, kad ieraudzīsi, ka tas viss ir bijis izdomājums, šķitums, ilūzija.
🌳
Gracias medicina sacrado, gracias Maestro.
septembris 2018.



we are one

Mēs esam 7 biljoni dažādu cilvēku šeit... dažādām reliģijām, ticībām, krāsām, uzskatiem, domām... bet visi nonāk, savās saknēs stiepjās pie viena.
🔻 par ko strīds tad?!
Dziedātājiem, tiem kas raksta mūziku, vajag lielu drosmi, manuprāt, lai dziedātu no sirds par to, kas būtisks, izsakot skaļi to iekšējās patiesības dzirksti. Es vēl neesmu tik drosmīga, jo tikai publiski rakstu par to.
Mana cieņa un pateicība visiem, kas pauž to, kam jūt aicinājumu, kas runā par būtisko - ar cieņu un mīlestību.



13.09.2018.